Mazliet iedvesmojoties no Zojas Belofas esejas ( grāmata Imaginārie mediji), kurā tika aprakstīta Eva C. , kas sazinājās ar aizpasauli un spēja savos seansos atvilināt politiskas figūras un dzīvniekus uz īsu satikšanos. 

Vēlējos sazināties ar saviem senčiem latviskākā veidā – uzklājot veļiem galdu. Lai zinātu, ka viņi tiešām ir ieradušies nebalstījos uz orģinālo -skaties, kas apēsts- mērauklu.

Es veicu 2 eksperimentus, lai uzzinātu vai viņi ir bijuši tuvumā –

1. Ar ultraskaņas sensoru, lai zinātu vai viņi ir tuvojušies šķīvjiem,

2. Ar gāzes sensoru, jo nevar zināt vai veļi gadījumā nesatur vai neietekmē iekštelpā atrodamās gāzes.

Abos eksperimentos izmantoju arduino uno un bluetooth, lai varētu atstāt veļu galdu “vienu” un uzraudzīt no tāluma.

Video var apskatīt, kā viss norisinājās. Kopumā veļu tuvība nebija ļoti sajūtama. 

Taču bija arī viena īpaši neordināras svārstības, kas norisinājās pavisam īsu brīdi, kas varētu nozīmēt, ka veļi ieradās un devās prom.

Apzinoties, ka iespējams gari ir ieradušies un pēcāk devušiem prom, var pēc latviešu ticējumiem izspriest, ka veļi ir pārtikuši un viņiem itin nekas netrūkst.

Tāpēc, kā tradīcijās pienākas, ēdienu var apēst dzīvā saimes daļa.